83 punkti. Neticamu, nereālu atzīmi pagājušajā naktī sasniedza Bams Adebajo. Izrāde, kas liek cilvēkiem runāt, runāt un vēlreiz runāt… jo tas, iespējams, satricināja mūsu kolektīvās iztēles pamatus.
Vai Bams Adebajo ir aizgājis pārāk tālu? Vai viņa 83 punkti un veids, kā mēs būtu domājuši, ka (iespējams) nekad vairs neredzēsim, galu galā nebūtu “basketbola apvainojums”? Vai tā ir anomālija? Tik daudz jautājumu, nebeidzamu debašu avoti, kas kopš nakts vidus nepārtraukti rosinājuši sociālos tīklus.
Acīmredzot varam atgriezties pie manieres, sākot ar Wizards, noskumuši un pasīvi no sākuma līdz beigām, pat padarot dažas ainas smieklīgas pēdējās minūtēs.
Varam atgriezties arī pie galvenā varoņa Bama Adebajo mača. Absolūti briesmīgs sākums, pēc tam, sekundēm ritot, individuāls sniegums, kas, šķiet, pārvēršas komandas stratēģijā. Atdodiet bumbas vakara vīram, ļaujiet viņam palikt laukumā spēles beigās, Ērika Spēlstras līdzdalībai nepārprotami neslēpjot viņa prieku. Mēs varētu gandrīz runāt par šāda priekšnesuma individuālā aspekta noņemšanu, tā devalvēšanu… bet attiecībā uz ko galu galā?
Iespējams, ka Bams Adebajo vispirms satricināja vai pat apvainoja Kobes Braienta mantojumu, kā daži apgalvo. Satricināja stāstījumu, ko pastāvīgi izveidojusi NBA un basketbols kopumā savas pastāvēšanas desmitgadēs. Šis stāstījums, kas dabiski uzspieda faktu, ka šie pārcilvēciskie priekšnesumi ir spēles leģendu īpašums un ka tie ir sava veida apliecinājums viņu dominēšanai noteiktā laikmetā.
Viņam par nelaimi, Bam Adebayo, iespējams, šeit neatzīmē nevienu lodziņu. Viņš ir ievērojams aizsargs, taču noteikti ne uzbrūkošs drauds, kas kolektīvajā iztēlē spēj pacelties līdz Vilta Čemberleina līmenim un vēl mazāk Kobes Braientam, ar kuru šāda veida “nostalģijas aizspriedumus” vairo fakts, ka viņš guva savus 81 punktu tajā, ko mēs parasti saucam par basketbola “moderno laikmetu”.
Jā, mēs neapšaubāmi būtu bijuši daudz pašapmierinātāki, lai vai kā, ja šos 83 punktus būtu guvis spēlētājs, kurš labāk atbilst mūsu idejai par ģeniālu uzbrucēju. Šai Džildžeuss-Aleksandrs, Entonijs Edvardss, Stīvens Karijs, Džanniss Antetokounmpo, lai minētu dažus.
Sociālie tīkli šajā izpratnes procesā, protams, nepalīdz, pavairojot skata leņķus (dažkārt, bieži, pilnīgi bezjēdzīgi) šim priekšnesumam, kas, lai arī kas notiek šobrīd, paliek absolūts statistisks retums… ja vien runa nav par to, ka durvis tiek uzlauztas ļoti pēkšņi?
Šo 2006. gada 22. janvāra vakarā Losandželosā kopīgi svinot un turpinot svinēt noteikti individuālistiskā, bet apsēstā Braienta brīnumbērnu, iespējams, mūs vedinās svinēt ne tikai Bama Adebajo 83 punktus, bet arī to, ko komanda ap viņu izvietoja, lai piedāvātu sev vēstures vakaru.
Mēs atcerēsimies Kobi un viņa 81 punktu tāpat kā Kobi un viņa 81 punktu. Bams Adebajo un viņa 83 punkti tiek atrisināti ar lielu troksni kategorijā, kas, mūsuprāt, bija neaizskarama, laiks darīs savu un spriedīs par šī vakara nozīmi, kas, lai kas arī notiktu, paliks iegravēts basketbolam, ja ne bezgalīgajām debatēm, ko tas izraisīja.
